Iztvaicētāju parasti izmanto, lai noņemtu ūdeni no vairuma šķidruma plūsmu. Parasti sūknēšanas kontūrai pievieno siltumu, un, lai atdalītu divus šķidrumus, tiek izmantota liela tvaika / šķidruma kamera. Lai palīdzētu šai zibspuldzei, var izmantot vakuumu, taču tas nav nepieciešams. Savienojot vienības virknē, lai tvaiku no vienas pakāpes varētu izmantot nākamajos (zemāka spiediena) posmos (daudziedarbības) vai ar kompresoru (mehāniskā kompresija) vai tvaika iesmidzināšanu (termiskā kompresija), tiek izmantots, lai palielinātu tvaika spriegumu un ļautu to atkārtoti izmantot tajā pašā fāzē. Parasti daudzfunkcionāli iztvaicētāji parādās kā zibspuldzes sistēmas, un tos kontrolē VLE.
Žāvētājus parasti izmanto mitruma noņemšanai no cietākajiem materiāliem, lai samazinātu to ūdens saturu. Parasti to veic, nodrošinot siltumu, un parasti to uzlabo, izpūšot daudz karsta gaisa caur gultu un nodrošinot mehānisku uzbudinājumu. Ja ir iesaistīts liels gaisa daudzums, žāvētāji parasti ir mazāk termiski efektīvi, un iztvaicēto ūdeni ir grūti atkārtoti izmantot. VLE noteikti ietekmē tā veiktspēju, bet galvenie mehānismi ir šķidruma absorbcijas izotermas un masas pārnešana.
Iztvaicētājs rada koncentrētu šķidru produktu (dažreiz ļoti lipīgu), savukārt žāvētājs rada cietu produktu. Barošanas posmi nav pilnīga atšķirība, jo ir daži žāvētāji, ko izmanto ar šķidru barību, piemēram, smidzināšanas žāvētāji, putekļu žāvētāji un plēves žāvētāji. Pēdējo var izmantot kā žāvētāju vai iztvaicētāju (pazīstams arī kā nokasīta plēve vai nokasīta virsma).
